Stratēģiski pareizi būtu bijis jau pirms Pozitīvā festivāla (kā saka Grēta) uzrakstīt kādu mazo rakstu par to, kā tas ir doties uz festivālu kopā ar bērniem, ko darīt, ko ņemt līdz un kā būt. Nesanāca un tas nozīmē, ka nevajadzēja ar.

Teikšu tā, tas kā izvērtīsies festivāls vai jebkurš “party” brīvā dabā, telpās, restorānos, estrādēs vai pludmalē, laikam atkarīgs tikai un vienīgi no jums pašiem un jūsu bērniem. Man ar meitenēm “Positivusā” vai patiesībā gandrīz jebkurā pasākumā, kur izvēlos ņemt viņas līdzi, ir bijis OK un nekādu sūdzību. Jo paši izvēlamies ņemt līdzi. Ja ir bērniem piemērotas atrakcijas vai “zona” – jo labāk! Piemēram, Salacgrīvā esošā pasākuma laikā es lielākoties biju 1 bērna mamma, jo lielā meita man palūdza, lai nemaisos viņai pa kājām bērnu zonā. Mazākā būtu gribējusi izdarīt to pašu un nesaprata, kapēc es viņai staigāju pakaļ.

Bet es jau sen vēlos uzrakstīt vienu lietu, ko VIENMĒR daru pasākumos, kur līdzi ir bērni un kas beidzas vēlu vakaros, naktīs vai agri no rīta. Padoms, ieteikums vai nevajadzīga informācija – spriediet paši, bet zinu, ka ir mammas, kurām šis arī palīdz.

Tātad, lai pasākums beigtos ar mierīgi guļošiem bērniem (pasākumos ne vienmēr ir svarīgi cikos guļošiem), es vienkārši vienmēr paņemu līdzi pidžamas! Tieši tik vienkārši. Visa atslēga vakara veiksmīgam noslēgumam.

Floksis pie pidžamas tiek agrāk – laikā kad viņai teorētiski būtu jādodas pie miera. Un tad vairs nav svarīgi, kur viņa aizmieg – ratos, mašīnā, klēpī vai uz segas zem koka. Apēd ikvakara “pudeli”, pidžama mugurā (siltas zeķes brīvā dabā bonusā) un guļ. Pēc pāris stundām atliek pārlikt gultā un miers. Nekāda bērnu mocīšana ar pārģērbšanu naktī.

Grēta pie pidžamas tiek vēlāk. Neies jau tusēt naktstērpā, kaut mājas ballītēs drēbes pret pidžamu tiek apmainītas gana laicīgi, jo Grēta nogurumā var aizmigt arī pasākuma epicentrā uz paklāja (true story). Piemēram, izbraucienu laikā Grētai pidžamu uzvelku kāpjot automašīnā pirms mājupceļa un tad tik atliek iecelt gultā mājās.

Kapēc es tā ņemos ar naktsdrēbēm? Man vienkārši nepatīk, ja bērni naktī guļ ar dienas drēbēm. Vasarā pārvelkot drēbes man ir iespēja pārbaudīt vai nekur nav neviena kukaiņa (dzīvojot laukos tā ir ikdiena). Ziemā parasti ir vairākas kārtas drēbju un naktī guļot būtu karsti, svīstu un tas nav forši. Bet lielākoties tas ir tādēļ, ka pidžamas uzvilkšana jau ir kā zīme – nakts miegs būs un tas brīdis tuvojas. Flo vispār uzreiz jau ieņem pozu uz gulēšanu un viņai vienalga, ratos vai gultā, rokās vai mašīnā. Ikdienā, parastā ikdienā, pēc vannas sīkās iet gulēt un tādēļ tādi tusiņi ar pidžamu izpaliek. Grēta ar parasti drusku nomierinās un atslābst. Lielākai augot tas vairs nenotiek tik ātri, bet notiek.

IMG_0882 (1)

Tas tad arī bija un ir mans vienīgais ieteikums garākiem pasākumiem, uz kuriem līdz dodas arī bērni!

Nu, jā, pēc pieredzes saku, ka visos pasākumos man meitenēm ir līdzi otra, pat 2 liekas kārtas drēbju, kā arī dvieļi, jo es nekad nevaru būt droša, kurā brīdī viņas izpeldēsies. Ūdens un āra temperatūra nav noteicošais viņu vēlmei peldēt. Ā, vel aptieciņa, bet tā man līdzi vienmēr mašīnā. Visu pārējo parasti un lielākoties var nodrošināt uz vietas, ja vajag. Lielais prieks, ka vairs nav jādomā par atsevišķu ēdiena līdz ņemšanu.

Starpcitu, vēl! Nenomazgājamais flomīts arī laba lieta, lai uzrakstītu uz bērna rokas vecāku telefona numuru! Ja nu gadās noklīst. Un iemācīt, ka ja neredzi mammu vai tēti, droši vari skaļi kliegt un saukt. Vienalga, noklīsti bibliotēkā (kur nez kapēc Latvijā drīkst sarunāties tikai zīmju valodā), veikalā vai zoodārzā.