Es precīzi neatceros datumu un tas pat nav svarīgi, es tikai atceros, ka septembrī, nu jau pirms 5 gadiem, dzima mans blogs lepetitpot.lv. Vecākajai meitai Grētai tuvojās 1 gada jubileja un tad arī tapa blogs. 

Pasakot pavisam īsi - esmu apmierināta ar to, kāds tas ir kļuvis, bet vēl vairāk priecājos, ka esmu palikusi pie saviem principiem, ko sākumā uzstādiju. 

Lai gan pēdējā gadā blogošana vairs nav bijusi tik aktīva kā sākumā, visu laiku kaut kas notiek, receptes top (vairāk gan iekš IG) un arī raksti, kuriem nav ne mazākā sakara ar ēšanu top. Un teikšu kā ir, tie man blogā pašai sagādā vislielāko prieku. Brīžos, kad ir iedvesma, man ļoti patīk tādus rakstīt, man patīk aizskart tēmas, kas nav ērtas, man patīk aprakstīt savu pieredzi un to kā (ne)tieku galā ar sevi, bērnu audzināšanu un, protams, ceļojumi! Man patīk un ļoti ceru, ka arī jums patīk vai vismaz ir interesanti izlasīt. 

Visus šos gadus blogs ir bijis mans hobijs, mans brīvā laika pasākums, kas savukārt novedis pie daudz un dažādiem foršiem darbiem, tai skaitā grāmatas. Pat divām! Un tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem, radot šo blogu. 

Tāpat, pateicoties blogam sanācis satikties un iepazīties ar daudz superīgiem cilvēkiem, saistītiem ar ēšanas pasauli un nē. Vienlīdz forši ir gan tie, gan tie. Un tas ir otrs lielākais ieguvums!

Jaunas pazīšanās, dažādi projekti, iespēja piedalīties dažādos radio un pat tv raidijumos, iespēja ar savu vārdu rakstīt nevienam vien žurnālam...lieliski, vai ne!

Bet visā šajā vēlos pateikt, ka man ir ārkārtīgi liels prieks, ka kopš pirmajām dienām es neesmu mainījusi savu uzstādijumu blogam - tā ir un paliek platforma manām domām, recepšu idejām, ceļojumu aprakstiem un tādēļ reklāmām, maksas sadarbībām tur nav vietas. Un tas sadarbības raksts, kas tomēr ir, mani ilgi mocīja, man grauž vēl tagad un es vēl arvien esmu droša, ka tas ir nevietā manā blogā. Bet...life is life. Kļūdas notiek.

Protams, ka tam ir gan plusi, gan mīnusi. Iespējams, ja būtu piekritusi dažādiem piedāvājumiem, mans blogs noteikti būtu apmeklētāks, man pat būtu "Swipe to link" funkcija IG, varbūt pat ierindotos kādos topos un, IESPĒJAMS (tikai, iespējams), būtu no tām mammām/blogerēm, kurām prasa viedokli, kuru rakstu citē, komentē simtiem, un kura ir autoritāte bērnu audzināšanā. Iespējams, bet visdrīzāk nē, jo man vienkārši nav tāds "drive", lai to gribētu un pie tā strādātu. Un, ļoti cienu tās, kurām tas ir! 

Lielākais pluss, kas atsver visu, ir tas, ka es varu rakstīt un radīt savus stāstus, kuru iedvesma ir meklējam tieši manos dzīves notikumos un man nav jāmeklē neviens stāsts no pieredzes, kas derētu, lai aprakstītu, slavinātu kādu produktu. 

Nedrīkst pārprast - veiksmīgas sadarbības, gaumīgi veidoti raksti un reklāmas - tas ir talants un tas, protams, ir nepieciešams. Un tas aizņem ļoti daudz laika. Jo nu...būsim reāli, mūsdienu pasaulē izdzīvo tā kompānija, kuru mīl, par kuru zina un jo vairāk zina, jo labāk ir. Kā arī - nebūšu naiva, zinu, ka mana grāmata nebūtu ieraudzījusi dienas gaismu, ja forši sadarbības partneri nebūtu parakstījušies avantūrai. Bet neskatoties uz to visu, man patīk šo platformu saglabāt tikai pašas izvēlētam saturam, ko nevada nekāds plāns, tikai un vienīgi laiks un idevsma. 

Blogs būs arī turpmāk. Es vēl nezinu vai aktīvāks tas kļūs, bet tas nekur nezudīs. Man gribas vairāk radīt saturu, kam būtu mazliet mazāka saistība ar ēdienu un receptēm kā tādām. Man patiktu vēl vairāk pievērsties ceļojumiem un to aprakstiem, man patiktu ieviest arī šeit sadaļu par lasīšanu (tie, kuri man seko IG privāti, jau zina, ka es daudz lasu un labprāt dalos ar izlasīto), gan savu, gan meiteņu (kopš Grēta lasa pati, viņai ir savs saraksts ar lasāmo), man patiktu pievērsties jauniem projektiem, kas līdzinātos traukiem! Un galu galā...primāri būtu jāsakārto sadaļa "trauki", jo viskas nācis klāt un informācija jāaktualizē. 

Man prieks par tiem lasītājiem, kuri man seko no paša sākuma, par tiem, kuri seko, bet atseko, jo ir tik daudz citu ļoti labu blogu un informācijas avotu, par tiem, kuri nesekoja, bet ar laiku sāk sekot ari manām gaitām. 

Priekā!

 

Raksta titulbilde: foto Māris Kiseļovs (@edienufotolv) un stils - mūžam mīļā Vilma (Linda Vilmansone, @Wilmalinda)