Augļi

10

Ābols: ābols ir našķis, ko dabū bērni skoliņā pēc nodarbības. Tad nu ēd visi, arī tie, kam negaršo! Grētai, tāpat kā man, labāk patīk skābāki āboli nekā saldāki. Sākumā rīvēju, tagad dodu mazākus gabaliņus. Pēc gada vecuma grauž pati vai sagriežu lielākos gabalos. Bet pārāk lielos arī nē, jo tas ir auglis ar ko viegli var aizrīties. Esmu uzmanīga un neļauju ābolu ēst skrienot, lecot utt.

11

Apelsīns: līdz šim mazā ir pagaršojusi svaigi spiestu apelsīnu sulu, ne pašu apelsīnu. Sākumā to, pāris karotes, devu pēcpusdienā vai pusdienas laikā. No rīta nē, jo liekas, ka mazliet par stipru puncim. Toties esmu iemaisījusi reizēm pie brokastu putras pāris karotes – garšo labi un ir savādāk kā citas reizes. Pēc gada vecuma apelsīnu segmentus dodu vitamīniem, pievienoju augļu salātiem un spiežu svaigās sulas kopā ar citiem augļiem/ dārzeņiem. Pērku tikai bioloģiski sertificētus.

12

Aprikozes: šoreiz, atšķirībā no mammas, Grētai šie augļi patīk. Es noņemu miziņu, sadalu gabaliņos un dodu ēst pašai no sķīvīša. Mīksti augļi, nav ko uztraukties. Garšo labi pie brokastīm. Var ēst arī vakariņās.

49

Arbūzs: to mēs izmēģinājām Parīzē. Grētai patīk un dikti viegli sakost. Nebija arī jābaidās, ja nokož lielāku gabalu. Ļoti gaidām īsto sezonu, lai varam saldos arbūzus un ēst tos mazliet vairāk. Ar šo nepārspīlēju, jo pati arbūzu daudz nedrīkstu ēst. Tādēļ arī meita pagaidām tika tikai pie nogaršošanas. Tomēr, arbūzu sezonai sākoties un ceļojuma laikā Francijā, viņai ļoti iegaršojās. Ja uz galda ir lielā bļoda ar sagrieztu arbūzu, tad acis tik uz turieni vērstas un citu neko neredz! Bet tik un tā – nepārspīlēju un uz nakti ar daudz neļauju ēst (par to nakti gan – nezinu vai tas no bērnības saklausītajiem padomiem vai kā, bet pieturos).

27

Avokado: lielisks auglis launagam. Praktisks, jo var paņemt līdzi, esot ārpus mājas (pietiek pārgriezt un izēst ar karotīti). Ir diezgan sātīgs, tādēļ launagam nekas cits vairs nav vajadzīgs, ja blakus ir grauzdiņš vai rīsu galete. Grētai garšo vēl arvien. Augot lielākai un mainoties ēdienkartei avokādo pielietojam dažādi: uz maizes sviesta vietā, taisu salātiņus (tomāts, avokādo, kāds zaļums, kazas vai mozarellas siers), esmu likusi kā pildījumu pat sāļajas vēja kūciņās un pīrādziņos.

15

Banāns: auglis, ko laikam ēd visi bērni. Arī mana meita. Viņai garšo un patīk to ēst brokastīs vai launagā. No Jaunzēlandē dzīvojošas draudzenes uzzināju, ka banānu neiesaka dot vakarā, jo tas ir enerģijas pārpilns auglis un bērniem esot grūtāk gulēt. Nezinu vai par gulēšanu ir taisnība, bet Grēta vakarā banānu neēd. Sākot no 1,2 gadu vecuma mums ir eksperiments jeb esmu atteikusies no bānāniem vispār. Grētas ārstes ieteikums. Ne tapēc, ka Grētai alerģija vai kas tāds, bet tādēļ, ka Latvijā ievestie banāni neesot labi (pat eko veikalos pirktie). Grētai gan vienreiz izsitās nenormālas pumpas un ilgi turējās. Iemeslu grūti atrast, bet banānu kopš tā laika nav ēdusi.

46

Citrons: Kad Grētai bija 10 mēneši, viņa, redzot, ka man ūdens glāzē ir citrons, ļoti gribēja to nogaršot. Ļāvu arī. Vēl palūdzu vīram, lai nofilmē, jo noteikti sanāks smieklīgs videomateriāls. Bērns paņēma citrona šķēlīti, izsūca visu sulu un vēl apēda mīkstumu. Sejā nekādu pazīmju, ka tas būtu kas dīvains. Man pašai no bērnības jau ļoti garšo citroni un skābi augļi, ogas. Grētas krustmāte, mana māsa, vispār citronus kā ābolus grauž. Varbūt mīlestība uz skābumu ir mantota. Šis auglis, domāju, nav ēdams ikdienā vēl, bet citronūdeni viņa labprāt padzer un ja grib nolaizīt pašu citronu – neliedzu. Ziemas laikā kā vitamīnu devu viņa ir arī ‘pliku” citronu ēdusi. Nesūdzas.

8

Mango: pirmais auglis, ko pagaršoja. Pateicoties viņai, arī es pirmo reizi dzīvē apēdu mango! Līdz šim man tie negaršoja. Pašai man tie vēl arvien nepatīk, bet Grētai šis ir top auglis. Ēd skaistiem gabaliņiem launagā vai pie brokastu/vakariņu putras. Ja gadījies pacietāks, tad uztaisu mango smoothie un edam karotēm. Pērku veikalā “Zaļā govs” (no tur esošajiem patīk savvaļas mango) un piemājas bodītē, kur arī ved ekoloģiskos un arī Fair Trade mango, vienmēr ļoti gatavi.

47

Nektarīni: nektarīns ir auglis, ko es pati neēdu. Bet meitai neesmu liegusi ne pagaršot, ne ēst. Es parasti izvēlos tādus mīkstākus un pagaidām (līdz 10 mēn.) vēl nomizoju pirms dodu. Ja gadījies cietāks auglis, tad sagriežu kubiņos un meita kā konfektītes no šķīvīša ēd. Mīkstos augļus iemaisu brokastu vai vakara putrā. Pēc gada vecuma ēd ļoti nelabprāt. Nespiežu.

                                      42

Ogas:

Avenes: pateicoties manai māsai, meitas krustmātei, mums bija pilna saldētava ar pašu avenēm. Sāku dot jau apm. 5 mēnešu vecumā. Sākumā saspiedu un caur smalko sietiņu izspiedu, tagad ēd veselas ogas. Ar atsaldēšanu īpaši neiespringstu. Mazliet atlaidinu un lai ēd āpat aukstas (to man iemācija mamma, kura nekad ar īpašu dzērienu pārmērīgu sildīšanu nav noņēmusies, vienmēr ļāvusi ēst saldējumu, kā arī grauzt ledu, ja ir vēlme, un nevienam no bērniem (3) nekad nav problēmu ar kakla sāpēm). Aukstas ogas ielieku arī siltā brokastu putrā vai arī launaga biezpienā vai lakto. Gatavoju arī augļu smoothies – daļa viņai, daļa man (ar papildinājumiem). Vasarai sākoties, ēd ar savām mazām rociņām no sķīvīša.

Kazenes: kazenes Grētai īsti negaršo, bet ja ir uzliktas uz šķīvīša, tad, taisot smieklīgas grimases, apēd arī tās. Ja iemaisu brokastu putrā, tad patīk labāk.

Jāņogas: viennozīmīgi Grētas top ogas vasarā! Ziemā saldētas mums nebija, tādēļ pagaršoja tās tikai laukos no krūma. Der pie brokastu putras, desretā pēc pusdienām vai launagā. Grēta zina, kur ir krūms un jau ļoti agri iemācijās ar roku norādīt kur jāiet staigājot. Tāpat kā mellenes, šīs ogas vislabāk garšo, ja tās ēd turpat pie krūma. Vispār, Grētai jo skābāka oga (vai auglis), jo labāk garšo. Tas no mammas laikam.

Mellenes: tieši tas pats, kas ar avenēm! Vienīgi sākumā es izspiedu caur sietiņu dēļ cietajām melleņu mizām. Šad tad arī tagad. Bet vispār grauž kā konfektītes. Vasarā (pilni 9 mēn.) ēda pati no sķīvīša ka prieks. Pie brokastu putras un launagā gribēja ēst tikai tās. Tomēr mana pieredze rāda, ka mellenes nebija tās labākās ogas vakara putrai jeb pie vakariņām. “Saliku” kopā, ka, ja vakarā saēdās mellenes, tad punčuks uz rīta pusi lika sevi manīt un tika traucēts miedziņš uz kādu brīdi. Vislabāk mellenes ēdam pa dienu vai no rīta, vai pa ceļam uz/no jūras. Pa taisno no mētrām mutē! Kas var būt labāk!

Upenes: tieši tas pats, kas ar avenēm un arī mellenēm! Tomēr viena nianse, ko ievēroju, ēdot svaigas upenes no krūma. Miziņa upenēm ir diezgan pacieta, tādēļ es upeni pārkožu uz pusēm un mazajam iedodu ogas mīkstumu. Var jau būt, ka nekas nenotiek no tām miziņām, bet negribas riskēt ar punča spiešanu.

Zemenes: pavasarī svaigās zemenes neēdām, gaidījām savējās – vietējās no ommas dārza. Tikai saldētas un dažas svaigas tika Francijā. Patika un ēda labprāt. Saldētām ogām pielietojums būs tāds pats kā ar citām ogām. Vasarā tika pie svaigajām un tad jau pats ar savām mazām roķelēm ēda. Meža zemenītes mēs pa taisno no meža pa ceļam uz/no jūras. Lielais gardums pēc peldēšanās.

16

Plūmes: laikam iedzimts no mammas, bet plūmes Grētai nepatīk. Man arī nepatīk, tādēļ nespiedu arī ēst. Devu klāt putrai. Varbūt nebija īstais laiks, lai dotu un varbūt pati plūme nebija garšīga. Nemāku teikt, jo nezinu kā viņām jāgaršo!

1

Rabarbers: jo skābāk, jo labāk. Tāds princips ir man un izskatās, ka meitai arī būs. Rabarberu grauza ar lielu prieku un rabarbers ir parocīgs ilgai sūkāšanai jeb zelēšanai. Bet šo ar mēru – no mammas uzzināju, ka rabarberus neiesaka daudz dot mazajiem dēļ skābēm, kas tur iekšā.